Kiskinwahamākēwin 5-8 (Kahkiyaw social, science, itamahcīhowin ēkwa math)

Kiskinwahamākēwin 9-10(Kahkiyaw social, science, ēkwa itamahcīhowin)

Pīkiskwēwina: Miyo Nipiy Ohci

Tasīhkātēwin: 60 Cipahikanis

Tawin Natawēyihtākwan: Pīko Kiskinohāmakewin

Wiyasiwātamowin: Māmawihito māmiskōm, māmawihito atoskēwin, tapeyihtamowin, kayāhtē naspisihcikan, kanaweyihtamāsowin.

Piwisikina Nitaweyihcikewina:

Nisto 250 mL asiwacikana
Nisto sīkohkin nipiy mōtēyāpisk
Mākwahikan wēpināson ahpo pihkahtēwāpoy sīkopwātinakan
Pīhcipacikan
Apisci wāpiskihtāwin
Nanātohk organic substances ta-pitos itasinaha nipiy
Pēyak namōya ē-masinahikatēk masinahikan tahto māmawihito

Itāpatisiwin: Kiskinohamawākanak kita nahāpahtamwak miyo nipiy ohci piko itowihk kiskinohamawākan-pīhtēyas kiskinahamātowikamik māmiskām. Kiskinohamawākanak mīna kita nahāpahtamwak ayāsīhtamwona ē-māyāta nipiy piko itowihk ohci kiskinohamawākan-pīhtēyas māmiskōm.Ōki ayāsīhtamona kita-pamīstākēwak piko itewihk kahkiyaw pīkiskwēwina ayihk miyo nipiy ohci.

Kiskinohamākēw Kici: Nipiy kanaweyihtamāsowina ka-ke-mōsāhkinēn nanatōhk tahtwāw mēkwāc ōhi kiskinwahamakēwina māka tāpitaw kāwi piko pāmwayēs ta-macihtāt kotak kiskinwahamākēwin ēkota kiskinohamawākanak ta-kanawēyihtamwak nahitōt kanaweyihtamāsowin ēkwa kehcināhowina ke-ayahōtewin kapē-ayi ōma unit.Tapeyihtamowin ohci miyo minihkwēwin nipiy tāpiskōc “iyinito mōsihtāwin” māka misahkamik kihci itēyihtākwan ēkwa tapeyihtamowina kiskēyihtakwan.Ohci ōma kweyaskomēw kiskinohamākew ta-nakacihtāw asici ōma masinahikewin akisowin capasīs osīhcikāsowin ēkwa ayihk āniskōmohcikewina piskihtisiwin.

Kiskinohtahmāhēkan/Peyakohtāwina:

Pāmwayēs kiskinahamātowikamik ē-mācipayik (iyāyaw kīsīkāw pāmwayēs kiskinwahamākēwin kiskinwahamāwawak) kwayācihtā nīso asiwacikana (250-500 mL) nipiy asici ē-pimitisahikātēk ōma isi:
- a. Isi asiwacikan A, astā pihkahtēwāpoy asisky/compost, wāwāhkānikan, ahpō piko kīkway aya ta-pitos itasinahamin nipiy ēkwa mīna ē-wīhcēka.
- b. Isi asiwacikan B astā 1/3 C siwīhtākan ahpō sīwinikan ēkwa itēha ta-tihkāpāwēk kwayask.
- c. Sīkopwātina nistwāw sīkohkin nipiy mōtēyāpisk tap nipiy asici ēkwa kiskinawācihtā mōtēyāpisk ta-nisitawēyihcikāwina ōma ohci kotak wāsēkami (maka kawiya kiskinawācihtā).
Astā nisto mōtēyāpiskwa tahkohc atōspowinānāhtik ahpo kotak itastēwin kiskinohamawākanak ta-pisiskāpahta māka kāwiya kiskinohtah ōhi mōtēyāpiskwa.
Kakwēcimek kiskinohamawākanak ta-itasiwēt itwēwin ahpo pīkiskwēwin nipiy ēkwa mīna masinaha wiyawaw ohci wāpiskihtakāmik pēyakwān tapeyihtamowin naspisihcikan isinākwa. Kiskinowātasinahikan nōkwan capasīs (5 cipahikanis).
Kakwēcimek kiskinohamawākanak isi-nisitawēyihcikāwin kikwās itwēwin ahpo pīkiskwēwin anima ka-āpacihta itamahcihowin ēkwa mīna masinaha capasīs ōhi naskwēwasihtwāwina (5 cipahikanis).
Kakwēcimek kiskinohamawākanak ta-nisitawēyihcikāwin kīkwās itwēwin ahpo pīkiskwēwin anima ka-āpacihta ē-māyāta aspects ēkwa astā acāhkos pimic-āyihk ōhi itwēwina. (5 cipahikanis).
Paskēmonahik kiskinohamawākanak māmawi nāh-nistowak ēkwa miyik wāpiski masinahikan tahto māmawihito. Tahto māmawihitowak piko osihcikewin tapeyihtamowin naspisihcikan miyo nipiy kici, itāpacihtāwak underlined ēkwa acāhkos itwēwina ahpo pikiskwēwina kawiya ka-astēk wāpiskihtakāmiko (10 cipahikanis).
Mēkwāc māmawi atoskēwak, osīhtā namōya itasināhikatēk tapeyihtamowin naspisihcikan miyo nipiy osici wāpiskihtakāmiko.
Pēyak kiskinohamawākan tahto ka-māmawihitowak ta-astāw niso itwēwina ahpo pīkiskwēwina kici ōma tapeyihtamowin naspisihcikan. Ta-astāwak itwēwina ahpo pīkiskwēwina ta-astāwak wiyawaw ohci naspisihcikana (10 cipahikanis).
Āhtasta nahāpahcikewina isi nisto mōtēyāpiskwa nipiy osici, kakwēcimek kiskinohamawākanak kīko mōtēyāpisk ayawa miyo ahpo ē-māyāta nipiy. Sīhkimik kiskinohamawākanak ta-āpacihtātek itwēwina ahpo pīkiskwēwina wiyawaw tapeyihtamowin naspisihcikana osici ta-kisēyihta (10 cipahikanis).
Kakwēcimek mīna mahti ē-ke-itēyihtahkwaw kahkiyaw mōniyāw-iyiniwak ē-ke-ayat miyo nipiy. Kispin tāpwē itēyihtamwak anima First Nations Ōcēnās ēkwa rural ōcēnās ayawak tipi ohtācihowin (kiskēyihtamowin ēkwa pīkopayiwin). Kisik urban ōcēnās cīkāhtaw isi sōhkēpayiwin manācihtāwak wiyawāw ō-nipiymiwaw? Itehtamwak ōhi nisto asiwacikana nipiy namōya miyosin ta-minihkweh? Kispin pēyak namōya miyosin ta-minihkweh, kīkwāy itowahk itehtamwak osici ōma? (10 cipahikanis).
Wāpiskihtakāmiko masinaha pikiskwēwin “Miyo minihkwēwin nipiy…. Ēkwa kiskinohamawākanak ta-masinahamwak ta-mācihtātek nipiy kanaweyihtamāsowina ōma asici ayāsihtakwan. Ēkospi ēkwa kiskinohamawākanak ta-miyawak ta-masinahahkwaw ōma itēyihtamowin osici, ēkwa mīna āpihtaw pāskekinikan ta-masinahikewak (5 cipahikanis).

Oyakihcikewina: Kiskinohamawākanak pīhtokētisin wiyawaw ohci kanaweyihtamāsowina ēkwa mīna mahti ē-ke-nihtā masinahikēt ēkwa ē-ke-nisitohta.Kanaweyihtamāsowin ōma ta-ke-itāpatan nisitawēyihcikāwina cikāhtawin anima ta-ke-pakaskihtākwan kiskinohamawākanak kici.

Ohtācihowin: Tahto ohtācihowin ēkwa mēkiwin ka-miskin ōta capasīs ōma. - Kotispit Tapeyihtamowin Naspisihcikan

Āniski Isīhcikēwin: Miyo Minihkwewin Nipiy Foundation ayāwak kotaka kiskinwahamākēwina pimipayihtāwin ka-kiskinwahamākan asici ōma kiskinwahamākēwin.Pahkikawin Nipiy Pimipayihtāwin wā-wapahtamwak maskihkiya contaminants ka-miskikātēk ōma nipiyi; ōma pimipayihtāwin āpatan science kiskinahamātowikamik kici. Pimiciwam Nipiy Pimipayihtāwin explores itāpacihtawin nipiy ēkwa taniti pē-ohcipayin; ōma pimipayihtāwin āpatan Social studies ēkwa math collaboration. Ahcahkowin Nipy Pimipayihtāwin itapiwin First Nations kīhkātēyihtākwan ohci nipiy piskihteyihtam, ēkwa mīna ē-ta-patan Nēhiyaw studies ahpo Social studies nipiy miyo-nipiy pimipayi explores iyinito itamahcihowin piskihteyihtam wasakam nipiy minihkwewin Kānata ēkwa papāmi askiy ēkwa atoskewin itamahcihowin, science ēkwa Social studies collaboration. Ta-pakitinikāsow ayiwāk ācimostakewin ōho ohci ēkwa mīna kotaka educational isīhcikēwina.Kiyokē ōta Miyo Minihkwewin Nipiy Foundation www.safewater.org

Sources ēkwa Related Links:

Canadian Prairie Drinking Water - A SDWF masinahikan

Facts and Statistics: Did You Know? – A SDWF masinahikan

Treating Rural Water- A SDWF masinahikan

The Effect of Climate Change on Waterborne Diseases – A SDWF masinahikan

Water and Human Health – A SDWF masinahikan

Water Consumption – A SDWF masinahikan